Vakar reāli sakāvos ar kādu sievieti Rīgas centrā…
Nē, ne jau greizsirdības scēna vai kas cits tik romantiski dramatisks.
Vispār jau kautiņš būtu sanācis iespaidīgāks, ja man nebūtu tik lēna domāšana un nebūtu aizmirsies mājās boksa cimds. … varbūt tas nebūtu aizmirsies, ja man tāds vispār būtu.
Bet tunelis no Vecrīgas uz Autoostu ir laba vieta kautiņam. Īpaši, ja es atrodos uz augstāka pakāpiena, kā mana oponente. (Tādiem īsiem cilvēkiem kā man tas ir diezgan būtiski uzvaras izcīnīšanai!)
Drusku pirms 9pm es velkos mājās no neveiksmīgiem grāmatas meklējumiem pa grāmatnīcām. Domājot dziļas domas, eju caur autoostas tuneli.
Viena no dziļajām domām ir atmiņas kā kādā vakara stundā kāds ierāvis džeks, cieši aiz muguras man iedams mēģināja attaisīt man mugursomu. Likās, ka tikai joka pēc. Bet tomēr agresija sakāpj galvā to atceroties un vēlme tādam iekraut kārtīgi.
Tā nu es eju pa tuneli. Neko daudz nepievēršu uzmanību apkārtnei. Kāpjot augšā pa kāpnēm, kaut kā līdz apziņai aiziet sajūta, ka kāds pavelk manas mugursomas rāvējslēdzēju. Pat liekas, ka izdzirdēju atbilstošu skaņu.
Domāju – varbūt paranoja.
Tomēr pēc kādas sekundes desmitdaļas nolemju paskatīties, kas tur īsti notiek.
A tur… … kādas kazas seja čigānietes izskatā tieši pie manas somas un kādas 3-4 citas kazas, arī čigāniešu izskatā, pienākušas man pretīgi tuvu klāt, ka es i nemanīju.
Momentā vadību pār mani pārņēma mans agresijas instinkts un mana roka iepļaukāja (vai pagrūda) vienas pretīgās kazas seju
Pretīgā kaza drusku apstulba, bet tad viņas agresijas instinkta vadītā roka iepļaukāja mani. (Manuprāt sāpīgāk nekā es viņu) Bez tam vēl centās uzšļākt savas sasmēķētas siekalas manai iepļaukātajai sejai.
Mans agresijas instinkts bija jau nodevis vadību manai bremzētajai apziņai. Tāpēc es uz sekundi neko nevarēju izdomāt, kā lai reaģē.
Tikmēr stulbo kazu bars izdomāja, ka viņām jālaižas lapās.
Ai žēl, gribējās gan tai smēķējošai kazai vēl spēcīgāk iegāzt. Bet tā kā kauties un citiem sist nav labi, tad labi vien ir, ka kazas aizlaidās.
…
a vispār, vai smēķējot daudz siekalas sarodas mutē?
Ja man neplānoti vajadzētu kādam uzspļaut, tad man tik daudz materiāla nebūtu kā tai čigānu kazai.
Un vēl – viņai tāda īpaša spļaušanas tehnika. Varbūt ietrenēta. Nevis tā parasti spļauj, bet tā kā kādreiz gludinot drēbes uzpūta ūdeni ar muti, lai labāk izgludinās.
Un pļaukāšanas tehnika arī viņai noteikti bija labāka nekā man.
hmm, mb vajadzēs patrenēties. Tik vaig atrast kādu upuri uz kā trenēties…