nenospēlēju varoni

Šodien ap 15:00 pa ceļam no Meža ielas uz tramvaja pieturu Grīna bulvārī redzēju kādu nelaimīgo upuri un zagli spēlējam ķērājus. Zaglis kliedzot “ja nečivo ņevzjal” joza ko kājas nes. Viņu kājas nesa ātrāk kā kādu jaunekli, kuram viņš acīmredzot bija kaut ko nospēris.
Šādu skatu šai vietā novēroju jau otro reizi. Iepriekšējā reizē pirms vairākiem mēnešiem zaglim dzinās pakaļ divi skrējēji, bet arī toreiz zaglis izrādījās ātrāks.

Kamēr noskatījos šai pakaļdzīšanās ainā, pienāca arī mans 4.tramvajs. Nākamajā pieturā (Uzvaras bulvāris) iekāpa un man aiz muguras nosēdās kāds aizelsies vīrietis. Atskatījos – bāc, tas pats zaglis, nosvīdis, sarkans un gluži bez elpas. Tā kā viņš man elsa mugurā un ar rokām atspiedās pret mana sēdekļa atzveltni, es pārsēdos un varēju no ērtas pozīcijas blenzt uz viņu. Pēc brīža viņš izvilka savu laupījumu un apskatīja ieguvumu – ādas maks ar 10Ls, kaut kādu ārzemju naudas zīmi un vēl kaut kādu papīru. Šai brīdī man bija lieliska iespēja piecelties un izraut maku no viņa rokām vai vismaz pateikt viņam kaut ko. Nevarēju izdomāt, ko lai dara. Domāju, ja tur būtu arī kaut kādi dokumenti, tad palūgtu, lai viņš vismaz tos atdod. 10Ls arī nelikās pārāk liela summa, lai tās dēļ tēloti varoni. Bez tam, zaglis neizskatījās gluži pēc cilvēka – drīzāk pēc mežonīga zvēra un katrā ziņā stiprāka par mani. Tagad atkal lielas, ka vajadzēja kaut ko darīt, bet tai brīdī tomēr noraustījos un nobremzēju.
Gan viņš, gan es izkāpām Grēcinieku ielas pieturā. Lai gan man vajadzēja iet uz pretējo pusi, kādu laiku pagāju viņam pakaļ pa 11.novembra krastmalu. Viņš piestāja pie vairākām mašīnām un ielūkojās tajās iekšā. Apstaigāja arī stāvvietas. Laikam nevienā no mašīnām neko noderīgu neieraudzīja. Bet katrā ziņā viņš to visu darīja droši un pat uzkrītoši. Neviens cits bez manis viņam nekādu uzmanību nepievērsa. Apsvēru iespēju zvanīt policijai. Tomēr arī to nobremzēju. Vēl pastāvēju un noskatījos, kā viņš ložņādams gar automašīnām nozūd starp ēkām, un devos savās darīšanās.
Tagad domāju, ko vajadzēja un kā vajadzēja, bet ko tu bremzei padarīsi. Un varbūt šai gadījumā arī labāk bija nobremzēt, kas zin. Bet tomēr stulbi kaut kā. Varoni nenospēlēju.